Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
2023. gadā 30 kriminālprocesos 39 personām celta apsūdzība par 62 noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, izdarīšanu un uzsākti divi procesi piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai. Visbiežāk pie kriminālatbildības sauktas personas par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu, nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, spiegošanu, noziedzīgas organizācijas izveidošanu nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti.
.png)
2023. gadā par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai (Krimināllikuma 285. pants) un personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā (Krimināllikuma 285.1 pants) prokuratūrā pabeigti 87 kriminālprocesi, no tiem 19 kriminālprocesi pabeigti ar prokurora priekšrakstu par sodu, savukārt 68 krimināllietas nosūtītas tiesai. Tiesā izskatītajās lietās 18 apsūdzētajiem piespriesta brīvības atņemšana, 17 apsūdzētajiem – īslaicīga brīvības atņemšana, 5 apsūdzētie sodīti ar brīvības atņemšanu nosacīti un vēl 6 personām piemērots naudas sods.
No 28 tiesas taisītajiem spriedumiem vairumā gadījumu – 23 – tiesa apsūdzētajiem piespriedusi tādu soda veidu un mēru, kādu tiesu debatēs lūdzis piemērot prokurors, savukārt 5 gadījumos tiesas piespriestais soda veids un mērs bijis mazāks par prokuroru lūgto.
Šādu noziedzīgo nodarījumu izdarītājus nosacīti var iedalīt divās kategorijās. Pirmie ir tie, kuri apzinās savu rīcību, ir iesaistīti noziedzīgos grupējumos un par samaksu apzināti veic noziedzīgās darbības, ļoti labi saprotot, ka par to draud kriminālatbildība. Savukārt otra kategorija ir personas, kurus varētu dēvēt par lētticīgām. Viņi nereti atsaucas uz izvietotajiem sludinājumiem par pārvadājumu nodrošināšanu, neiedziļinoties, kas būs jāpārvadā. Viņi saprot, ka par pakalpojumu ar viņiem norēķināsies “uz rokas”, taču vieglprātīgi paļaujas, ka netiks pieķerti, un, līdz galam neizprotot savas rīcības nopietnību, nepadomā, ka par šādām nelikumīgām darbībām var tikt piemērots reāls brīvības atņemšanas sods.
“Aicinām iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt šādus šaubīgus ātras peļņas pārvadājumu piedāvājumus, jo visbiežāk tie ietver darbības, kas ir krimināli sodāmas, un personām par šādu noziedzīgu nodarījumu var tikt piemērots reāls brīvības atņemšanas sods,” uzsver Austrumlatgales prokuratūras virsprokurore Rita Zeiliņa.
Latvijas valsts robeža ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, un Latvija ir priekšpostenis ne tikai nelegālās imigrācijas, bet arī jelkādu citu pārrobežas organizētās noziedzības izpausmju apkarošanā. Pieaugot noziegumu īpatsvaram pret valsti, arī prokuratūrā veikti pasākumi efektīvākai krimināltiesisko normu piemērošanai Latvijā.
2023. gada 25. augustā ģenerālprokurors izdeva jaunu rīkojumu “Par rīcību un informācijas sniegšanu kriminālprocesos”, nosakot, ka kriminālprocesos par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā prokuroram no kriminālprocesa uzsākšanas pirmās dienas aktīvi jāiesaistās kriminālprocesa īstenošanā.
Statistisko datu analīze parāda, ka, kopš ģenerālprokurora rīkojumā iekļautās prasības prokuroriem iesaistīties šajos kriminālprocesos no to uzsākšanās pirmās dienas, mainījusies arī prokuroru attieksme pret šāda veida noziedzīgu nodarījumu novērtēšanu, lemjot jautājumu par piemērojamo soda veidu un mēru – visi pēc 2023. gada 25. augusta prokuratūrā pabeigtie kriminālprocesi par Krimināllikuma 285. un 285.1 pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosūtīti tiesai, kas nozīmē, ka prokurori nav saskatījuši par iespējamu pabeigt kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu, piemērojot personai ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu.
Tāpat 2023. gada 27. oktobrī Ģenerālprokuratūrā izstrādātas vadlīnijas soda piemērošanai kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, kuros persona saukta pie kriminālatbildības un kriminālsods piemērojams par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts vienā vai vairākos Krimināllikuma X nodaļā – Noziegumi pret valsti – paredzētajos pantos, kā arī Krimināllikuma 285. un 285.1 pantā. Vadlīnijās akcentēts prokurora pienākums, īpaši situācijā, kad valsts atrodas hibrīdkara apstākļos, nodrošināt, ka personas, kuras izdarījušas, izdara un plāno izdarīt noziegumus, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, saņem taisnīgu kriminālsodu. Šo pienākumu prokurors īsteno, uzturot valsts apsūdzību.
Ievērojot šādu noziedzīgo nodarījumu augsto apdraudējuma raksturu, minētajās vadlīnijās nostiprinātie principi paredz prokuroram, uzturot valsts apsūdzību tiesā, lūgt tiesu piemērot reālu brīvības atņemšanas sodu un ne mazāk kā pusi no sankcijā paredzētā maksimālā brīvības atņemšanas soda. Savukārt gadījumos, ja noziedzīgs nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu vai konstatēti vairāki atbildību pastiprinošie apstākļi, vadlīnijas paredz prokuroram lūgt tiesu piemērot maksimālo sankcijā paredzēto brīvības atņemšanas sodu.
Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas kompetences ietvaros ņemta dalība 27 koordinācijas sanāksmēs, iesaistoties apvienotās izmeklēšanas grupas darbībā, Starptautiskā centra kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu darbībā, Genocīda tīkla kontaktpunkta un Terorisma tīkla kontaktpunkta darbībā.
Notikusi sadarbība ar Starptautiskās Krimināltiesas izmeklētājiem, viņiem sniegts atbalsts, organizējot liecinieka pratināšanu Latvijā. Kriminālprocesa ietvaros notiek liecinieku un cietušo personu, kas ieradušās Latvijā no Ukrainas un bijušas tiešie notikumu aculiecinieki, apzināšana un pratināšana, kā arī viņu rīcībā esošo video un foto izņemšana, lai pēc iespējas ātrāk tiktu iegūti un procesuāli nostiprināti pierādījumi par Ukrainā pastrādātiem noziegumiem pret cilvēci, mieru un kara noziegumiem.
2023. gadā Nīderlandes Karalistē, Hāgā Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EUROJUST) oficiāli darbību uzsāka Starptautiskais centrs kriminālvajāšanai par agresijas noziegumu pret Ukrainu (International Centre for the Prosecution of the Crime of Aggression against Ukraine, ICPA). Tā sastāvā darbojas Ukraina, kā arī piecas Apvienotās izmeklēšanas grupas (Joint Investigation Team, JIT) dalībnieces, tostarp Latvija. ICPA galvenais mērķis ir atbalsts agresijas nozieguma lietu sagatavošanā, nodrošinot būtisko pierādījumu saglabāšanu un atvieglojot lietu vešanu pirmstiesas procesa stadijā, neatkarīgi no jurisdikcijas (nacionālās vai starptautiskās), kurā vēlāk notiks lietas izskatīšana.
.png)
Krievijas informatīvās ietekmes pasākumiem ir graujoši destruktīva ietekme uz to Latvijas sabiedrības daļu, kuri ikdienā turpina lietot krievu valodu, tāpēc ir jāveic visstriktākie pasākumi Kremļa propagandas ierobežošanai. Krievijas darbības pret mūsu valsti kļūs agresīvākas. Krievija izmantos provokatīvas metodes, lai psiholoģiski iedarbotos uz Latvijas sabiedrību, cenšoties raisīt bailes un nedrošību, pārbaudot mūsu modrību un noturību. Nav pamata domāt, ka Krievijas darbības pret mūsu valsti kļūs mazāk agresīvas, tāpēc ir jāturpina mērķtiecīgi un bargi vērsties pret tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud valsts drošību.
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
