Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, prokuratūra aicina publiski neizteikt pieņēmumus par Jānim Citskovskim celtās apsūdzības pamatotību, jo šī jautājuma izvērtēšana ir tiesas kompetencē, savukārt publiska apsūdzību apšaubīšana var tikt vērtēta kā spiediena izdarīšana uz tiesu un prokuratūru. Vienlaikus prokuratūra sniedz izvērstu viedokli par tā dēvētajā Kariņa lidojumu krimināllietā pieņemtā lēmuma par bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska saukšanu pie kriminālatbildības faktiskajiem apstākļiem un pamatu.
Kriminālprocess tika uzsākts saistībā ar Ģenerālprokuratūras veikto pārbaudi par speciālo līgumreisu izmantošanu Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ārvalstu komandējumos.
Šajā kriminālprocesā J. Citskovskim celta apsūdzība par Krimināllikuma 319. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Ar “smagām sekām” šajā gadījumā jāsaprot likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. panta pirmajā daļā paredzētais kritērijs – mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.
Kriminālprocesā tika vērtēta visu lēmumu par speciālo līgumreisu pasūtīšanu Ministru prezidenta komandējumos pieņemšanas ķēdē iesaistīto personu atbildība. Proti, kriminālprocesa ietvaros tika analizētas Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biroja vadītāja, darbinieku, Ministru prezidenta padomnieku, Valsts kancelejas amatpersonu un darbinieku darba un amata pilnvaras, kurām ir vai varētu būt jebkāda sasaiste ar Ministru prezidenta komandējumu un tajā izmantojamo transportlīdzekļu organizēšanu.
Vērtējot iesaistīto personu atbildību, tika secināts, lēmumi par došanos komandējumos ar speciālajiem līgumreisiem tika pieņemti Ministru prezidenta biroja iekšienē. Izmeklēšanā tika secināts, ka tiesību normas neparedz Ministru prezidenta biroja darbiniekiem pilnvaras lemt par saistību uzņemšanos valsts vārdā Ministru prezidenta komandējumu organizēšanai. Tā kā Ministru prezidenta birojs nav patstāvīga institūcija, bet Valsts kancelejas struktūrvienība, par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību, tostarp uzņemoties finansiālās saistības Ministru prezidenta komandējumu organizēšanai, saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīviem aktiem ir atbildīgs institūcijas vadītājs – Valsts kancelejas direktors. Konkrētajā gadījumā līgumus, kuru ietvaros tika pasūtīti un izmantoti speciāli līgumreisi, noslēdza Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis, kā arī konkrēto komandējumu izmaksas apstiprināja Valsts kancelejas direktors.
Vienlaikus kriminālprocesā netika vērtēti un apšaubīti lietderības apsvērumi saistībā ar Ministru prezidenta pilnvarām patstāvīgi lemt par došanos komandējumos. Līdz ar to šajā kriminālprocesā apsūdzība ir celta nevis par lēmumu par speciālo līgumreisu iegādi pieņemšanu, bet par nepienācīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli attiecībā uz transportlīdzekļu izvēli un apmaksu. Ņemot vērā gan ārējos normatīvos aktus, gan dokumentus, kas reglamentē Valsts kancelejas darbību, tika izdarīts secinājums, ka šāda kontrole bija jāīsteno Valsts kancelejas direktoram J. Citskovskim. Turklāt kriminālprocesā tika secināts, ka J. Citskovskis bija informēts, ka Ministru prezidenta birojā tiek pieņemti lēmumi par speciālo līgumreisu iegādi, taču no viņa puses nesekoja rīcība, lai atbilstoši savām amata pilnvarām izbeigtu šo praksi un nodrošinātu likumam atbilstošu alternatīvu transportlīdzekļu pakalpojumu iegādi.
Vērtējot konstatētās bezdarbības dēl valstij nodarītos zaudējumu, tika izmantota vairāku kritēriju metodoloģija. Un proti.
Pirmkārt, tika ņemti vērā Valsts kontroles revīzijā izdarītie secinājumi par valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu (neekonomisku) un nelikumīgu izlietošanu. Tā kā Valsts kontrole ir nodalījusi šos budžeta līdzekļu izlietošanas veidus, secinot, ka kaitējums valstij ir nodarīts daļā par prettiesiski izlietotajiem līdzekļiem, arī kriminālprocesa ietvaros nepastāvēja pamats šo tvērumu paplašināt.
Otrkārt, vērtējot katra komandējuma organizēšanas apstākļus, kopsakarībā tika analizēti trīs aspekti: 1) vai šim nolūkam bija paredzēti finanšu līdzekļi valsts budžetā; 2) vai tika ievēroti MK noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktie ierobežojumi transportlīdzekļu apmaksai Ministru prezidenta komandējumiem; 3) vai pastāvēja iespēja saprātīgā laikā nodrošināt lētāku alternatīvu.
Rezultātā tika secināts, ka par nelikumīgiem krimināltiesiskā izpratnē var uzskatīt piecus 2022. gadā pasūtītos speciālos līgumreisus, kas tika izmantoti četros komandējumos pēc tam, kad bija beigusies saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludinātā ārkārtējā situācija un tādējādi nepastāvēja tiesisks pamats izmantot šim nolūkam likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” piešķirtos līdzekļus. Turklāt, lai maksimāli novērstu šaubas par iespējamo vainu un ar to saistīto kaitējuma apmēru, prokuratūra savā vērtējumā neņēma vērā gadījumus, kad regulārā komercreisa pasūtīšana būtu saistīta ar papildu izmaksām Ministru prezidenta delegācijai. Tādējādi nodarītā kaitējuma aprēķins ir 89 382,90 euro. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Valsts kontrole ir tiesīga pieņemt lēmumu par zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām tajā nelikumīgi izmantoto valsts budžeta līdzekļu daļā, par ko šajā kriminālprocesā nav celta apsūdzība.
Kriminālprocesā tika apstiprināts, ka Valsts kancelejas direktoram pakļautiem darbiniekiem pastāvēja iespēja saprātīgā laikā iegādāties regulāros komercreisus Ministru prezidenta komandējumiem, kas radītu ievērojami mazākas izmaksas valsts budžetam un neapdraudētu Ministru prezidenta funkciju izpildi. Tomēr Valsts kancelejas direktors neveica savus amata pienākumus, lai nodrošinātu likumam un valsts budžeta interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu Ministru prezidenta birojā kā Valsts kancelejas struktūrvienībā, tostarp nedeva rīkojumus saviem padotajiem atcelt speciālos līgumreisus, zinot, ka tādi tiek iegādāti.
Šo iemeslu dēļ tika izdarīts secinājumus, ka bijušais Valsts kancelejas vadītājs J. Citskovskis aiz nolaidības nepildīja savus amata pienākumus, izraisot zaudējumus Latvijas Republikas valsts budžetam. Tādējādi tika saskatīts pamats saukt J. Citskovski pie kriminālatbildības atbilstoši Krimināllikuma 319. panta trešajai daļai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
