Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Pērn prokurori Senāta Krimināllietu departamentā iesniedza 30 kasācijas protestus. Būtiski atzīmēt, ka prokurori savā darbā izmanto arī Senāta Krimināllietu departamenta izstrādātās vadlīnijas kvalitatīva protesta sagatavošanai, atbildīgi izvērtējot sprieduma pārsūdzēšanas lietderību. No 2025. gadā izskatītajiem 29 protestiem 19 tika apmierināti, bet 10 – noraidīti, tādējādi apliecinot, ka prokuratūra rūpīgi izvērtē pārsūdzību iesniegšanu un lieki nenoslogo Senāta darbu.
Ģenerālprokurors norādīja, ka papildus AT publicētajai informācijai, regulāri tiek aktualizētas Senāta nolēmumos ietvertās atziņas, kas ir vērtīgas prokuroru darbā - noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas risinājuma meklējumos, soda noteikšanas vērtēšanā, kā arī izpratnei par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu. Armīns Meisters atzinīgi novērtēja arī Senāta risinājumu kādā krimināllietā atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par sodu un noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, nesūtot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Savukārt tiesības iesniegt ģenerālprokurora protestu Senāta Civillietu departamentā pērn izmantotas 16 reizes. Senāts aizvadītajā gadā izskatīja 13 protestus un visos gadījumos tos atzina par pamatotiem un lēma atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai. “Aktuāla problēma, kuras dēļ ģenerālprokuroram ir jāizmanto protesta tiesības ir tas, ka pirmās instances tiesas kļūdaini piemēro normatīvos aktus, neievērojot aktuālos grozījumus normatīvajā regulējumā,” uzsvēra Armīns Meisters.
Prokuratūras ieskatā nozīmīgas ir Senāta atziņas, ka, vērtējot parādnieka godprātību, uzņemoties jaunas parādsaistības pie apstākļiem, kad parādnieks nav spējīgs norēķināties par esošajām, tiesai ir jāapsver ne vien parādnieka individuālā atbildība par kredītsaistību uzņemšanos, bet arī kreditora (ātro kredītu devēja) atbildība.
Kā būtiskas izceļamas Senāta atziņas, izskatot protestu civillietā, kurā Senāts lēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus. Prokuratūras ieskatā tiesvedība, kurā procesa dalībnieki ir sankcijām pakļautas personas vai ar sankcijām pakļautām personām saistītas personas, nedrīkst būt mehānisms, kā padarīt brīvi pieejamus sankcionētus finanšu līdzekļus. “Gaidām Eiropas Savienības tiesas redzējumu kā tiesām jārīkojas, lai sprieduma izpildes rezultātā netiktu apietas piemērotās sankcijas,” piebilda ģenerālprokurors.
Tikmēr, runājot par sadarbību ar Senāta Administratīvo lietu departamentu, ģenerālprokuror atzīmēja, ka administratīvo lietu jomā visās tiesu instancēs aktuāls ir jautājums vai un kāds atlīdzinājums pienākas personai, kuras līdzekļiem bija uzlikts arests kriminālprocesā, bet vēlāk tas atcelts. Prokuratūra gaida Senāta nolēmumu, kuram būs liela nozīme kaitējuma atlīdzināšanas lietās. 2024. gada janvārī Administratīvā apgabaltiesa lēma, ka pamatojoties uz Civillikuma normām atlīdzināmi ir likumiskie 6% gadā, par ko prokuratūra iesniedza kasācijas sūdzību. Sagaidāms, ka šis nolēmums ietekmēs tiesu praksi kaitējuma atlīdzināšanas lietās un arī valsts budžetu. Prokuratūrā no 2024. gada saņemtajos iesniegumos par mantai uzlikto arestu kriminālprocesā tiek lūgts atlīdzināt vairāk kā 28 miljonus eiro. Saistībā ar prokuratūras lēmumiem norisinās desmitiem tiesvedību. Aizskartās mantas īpašnieki lūdz atlīdzināt ne tikai likumiskos procentus, bet arī naudas vērtības zudumu. Līdz šim tiesa ir saskatījusi, ka līdzīgi kā sankciju piemērošanas lietās, īslaicīga iejaukšanās pieteicēja īpašumtiesībās ir bijusi pamatota un samērīga ar sabiedrības labumu – atklāt noziedzīgi iegūtu mantu un izņemt to no apgrozības, un aresta atcelšana pati par sevi ir pietiekama kompensācija.
Šī jautājuma kontekstā ģenerālprokurors akcentēja, ka šā gada 15. janvārī Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas pilnīgi noteikti vājinās valsts spēju konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un radīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo persona iegūs tiesības uz kompensāciju neatkarīgi no mantas aresta atcelšanas pamata. “Prokuratūras vērtējumā šie grozījumi faktiski var tikt izmantoti ļaunprātīgi un krāpnieciskos nolūkos. Prokuratūra šobrīd apsver spert bezprecedenta soli, proti, aicināt prezidentu šos likuma grozījumus neizsludināt,” sacīja Armīns Meisters.
Saistībā ar kopējo lietu iztiesāšanu Senātā un organizatoriskajiem aspektiem ģenerālprokurors no prokuratūras puses izteica aicinājumu Senātam rast iespēju piemērot lietu izskatīšanā prioritātes principu. “Ir lietas, kuru ātra izlemšana ir īpaši svarīga ne tikai konkrētās lietas kvalitatīvai izspriešanai un judikatūras veidošanai, bet arī valsts drošības interešu aizsardzībai – piemēram, situācijās, kad no Senāta viedokļa ir atkarīgs, vai kādā pret valsts interesēm vērstā nodarījumā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes vai nē. Un tas nosaka visu izmeklēšanas iestāžu, drošības iestāžu un arī prokuratūras dienas kārtību,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Savas uzrunas noslēgumā ģenerālprokurors pateicās Augstākās tiesas Senātam par līdzšinējo sadarbību un novēlēja vērtīgām atziņām, atbildīgiem, kvalitatīviem un valstiski nozīmīgiem lēmumiem bagātu šo jauno gadu.
Ģenerālprokurora Armīna Meistera uzruna Augstākās tiesas plēnumā pieejama šeit (1:22:50).
