Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Analizējot noziedzības stāvokli valstī, jāatzīmē, ka 2024. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits attiecībā pret 2023. gadu būtiski nav mainījies. 2024. gadā tas pieaudzis par 1,3 % – kopā reģistrēti 36 080 noziedzīgi nodarījumi. Turpina samazināties reģistrēto sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu skaits. Kopumā 2024. gadā valstī uzsākti 31 044 kriminālprocesi, kas vienlaicīgi ir prokuroru uzraudzībā pieņemto kriminālprocesu skaits.
Katru gadu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors nosaka īpaši aktuālās krimināllietas par konkrētiem Krimināllikumā (KL) paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem. 2024. gadā tie bija, piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību, tai skaitā, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti pret nepilngadīgo, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, tai skaitā valsts robežas nelikumīga šķērsošana, personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai, nodrošinot ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, kā arī noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā u. c., kuru izmeklēšana atzīta par prioritāru. 2024. gadā attiecībā pret 2022. gadu īpaši aktuālu kriminālprocesu skaits pieaudzis par 40,3 %, kas daļēji skaidrojams ar to, ka par īpaši aktuāliem, kuru izmeklēšana ir prioritāra, atzīta virkne noziedzīgu nodarījumu, kuri iepriekš par tādiem nebija noteikti, piemēram, starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana.
Turpina pieaugt prokuroru aktivitāte, iesaistoties izmeklēšanā jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža, kad kopā ar izmeklētājiem tiek apspriesta izmeklēšanas virzība, veicamās izmeklēšanas un procesuālās darbības, jo īpaši par sevišķi smagiem, smagiem un īpaši aktuāliem noziegumiem. Tā rezultātā uzlabojas izmeklēšanas kvalitāte.
Vēl viens ieguvums, aktīvi realizējot izmeklēšanas uzraudzību, ir iespēja novērst tādu kriminālprocesu, kuros nav perspektīvu tā virzībai, uzkrājuma veidošanos. Agrāk šādus kriminālprocesus nevarēja izbeigt, tikai apturēt. Tagad ir izdarīti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ja veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības, bet noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu noskaidrot nav izdevies, izmeklētājs ar prokurora piekrišanu šādu procesu var izbeigt. Tas sekmē izmeklētāju resursu efektīvāku izmantošanu, to pārorientēšanu uz sarežģītākiem un juridiski nozīmīgākiem kriminālprocesiem.
Nemainīgi arī 2024. gadā pirmajās pozīcijās ir prokuratūrā pabeigtie kriminālprocesi, kuros personas apsūdzētas par zādzības, krāpšanas, piesavināšanās nelielā apmērā izdarīšanu un nodarījumiem, kas izdarīti ceļu satiksmē alkohola un narkotisko vielu ietekmē. Lai minimizētu iesaistītos resursus šo salīdzinoši vienkāršāku kriminālprocesu veikšanai, prokuratūrā jau 2022. gadā tika izstrādātas Vadlīnijas vienkāršoto kriminālprocesa pabeigšanas veidu piemērošanai, kā arī 2024. gadā, papildinot un precizējot iepriekšējās, izdotas Vadlīnijas prokurora priekšraksta par sodu piemērošanā. Ar šajās vadlīnijās noteikto standartizētas un vienkāršotas pieejas šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, personas saukšanā pie kriminālatbildības un pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanā. Vadlīnijas pieejamas arī izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem, kas veicina vienotas izpratnes kriminālprocesa īstenošanā veidošanos ne tikai prokuratūrā, bet arī prokuratūras amatpersonu sadarbībā ar izmeklētājiem.
.png)
Prokurora priekšraksta par sodu institūts, kas KPL paredzēts jau tā sākotnējā redakcijā, kas stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, ir efektīvs līdzeklis krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanā prokuratūrā, nenododot krimināllietu tiesai. Šobrīd vidēji 50 % no kopumā valstī pabeigtajiem kriminālprocesiem tiek pabeigti prokuratūrā, no tiem 90 % tiek pabeigti ar prokurora priekšrakstu par sodu. Ieguvums kriminālprocesu pabeigšanai prokuratūrā ir būtiski ietaupīti prokuratūras un tiesas resursi – gan finansiālie, gan cilvēkresursi. Kriminālprocesam pilnvarotās amatpersonas prokuratūrā un tiesā var vairāk laika veltīt izmeklēšanas uzraudzībai un kriminālvajāšanai tādos kriminālprocesos, kā arī tādu lietu iztiesāšanai, kas objektīvi prasa profesionālu un laikietilpīgu intelektuālo ieguldījumu konkrētu procesuālo darbību veikšanai. Tomēr šāds risinājums krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam pieļaujams tikai gadījumā, ja tas ir juridiski korekts, tiesiski pamatots un atbilst KPL un KL prasībām, tāpēc aktivizēts Ģenerālprokuratūras darbs pārbaužu veikšanā, lai izvērtētu prokuroru pieņemto priekšrakstu par sodu kvalitāti. Pēc pārbaudē konstatēto kļūdu un pieļauto nepilnību analīzes prokuroriem tiek sniegti skaidrojumi par prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Arī tiesas ir novērtējušas prokuratūras izveidoto pieeju – Tieslietu padomes sēdē tiesu priekšsēdētāji atzina, ka prokuratūrai maksimāli jāizmanto prokurora priekšraksta par sodu institūts.
.png)
2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi KL, ar kuriem mainīta kriminālsodu politika par atsevišķu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, un nodarījumiem, kas izdarīti ceļu satiksmē alkohola un narkotisko vielu ietekmē. No daudzu KL pantu vai to daļu sankcijām izslēgti brīvības atņemšanai alternatīvie soda veidi – sabiedriskais darbs un naudas sods –, saglabājot tikai probācijas uzraudzību, kuru saskaņā ar pārejas noteikumiem sāk piemērot no 2025. gada 1. janvāra. Tā rezultātā par šiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti laika periodā no 2024. gada 4. jūlija līdz 31. decembrim, bija piemērojams tikai brīvības atņemšanas sods, kas nozīmē, ka kriminālprocesu nevarēja pabeigt prokuratūrā ar priekšrakstu par sodu, bet visos gadījumos krimināllietas bija virzāmas izskatīšanai tiesā. Tāpat mainījusies prokuroru pozīcija par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un mēru atsevišķu kategoriju lietās, piemēram, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību vai saistīti ar vardarbību ģimenē, konkrēti, uzturot valsts apsūdzību tiesā, lūgt tiesu par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apsūdzētajiem piemērot reālu brīvības atņemšanas sodu. Minētās izmaiņas KL un prokuroru pozīcijā par apsūdzētajam piemērojamo sodu ir iemesls tam, ka 2024. gadā pieaudzis tiesai nodoto krimināllietu skaits un samazinājies ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeigto kriminālprocesu skaits. Prokuroru stingro nostāju kriminālsoda piemērošanā apliecina arī pieaugošais prokuroru iesniegto protestu skaits. 2024. gadā krimināllietās kopā iesniegti 356 protesti. Salīdzinot ar 2023. gadu, kopējais prokuroru iesniegto protestu skaits pieaudzis par 18 %, turklāt, analizējot statistiku, redzams, ka beidzamo trīs gadu laikā turpina pieaugt apmierināto apelācijas protestu un kasācijas protestu skaits.
Stingra nostāja soda noteikšanā ir būtiska, lai panāktu, ka notiesātais un citas personas pilda likumus un atturas izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
(1).png)
Noziedzība neievēro valstu teritoriālās robežas. Globalizācija, digitalizācija un šī brīža ģeopolitiskā situācija radījusi jaunus izaicinājumus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un bieži vien liek meklēt jaunus inovatīvus risinājumus, jo vecās metodes nedarbojas.
Prokuratūras rīcībā ir virkne tiesisko instrumentu, kas nosedz krimināltiesiskās sadarbības iespēju ar jebkuru pasaules valsti, maksimāli nodrošinot soda neizbēgamības principa ievērošanu.
2024. gadā no ārvalstīm saņemti 568 tiesiskās palīdzības lūgumi. Lielākoties tie saistīti ar tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, datornoziegumi, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā. Visvairāk tiesiskās palīdzības lūgumu saņemts no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas. Savukārt ārvalstīm iesniegts rekordliels tiesiskās palīdzības lūgumu skaits – 957. Tie pamatā bijuši par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Visvairāk tiesiskās palīdzības lūgumu Latvija iesniegusi Lietuvai, Ukrainai, Igaunijai un Polijai.
2024. gada rudenī Latvija tika vērtēta Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) 6. novērtējuma kārtā. Tās ietvaros tika vērtēti arī starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā sfērā jautājumi un saņemtas sākotnējās pozitīvās atsauksmes par Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
Būtiska loma starptautiskās sadarbības veicināšanā ir Latvijas pārstāvniecības Eirojustā darbībai. Eirojusta uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.
Latvijas pārstāvis Eirojustā realizē savas funkcijas divās jomā – nodrošina un veic Latvijas pārstāvību Eirojusta pārvaldībā kā Kolēģijas un darba grupu loceklis un vada un veic operatīvo darbu konkrētās krimināltiesiskās sadarbības lietās.
Saņemot atbalsta lūgumus no Latvijas iestādēm, Latvijas pārstāvniecība Eirojustā 2024. gadā reģistrējusi 57 jaunas lietas. No reģistrētajām 50 lietas ir divpusējas, bet 7 daudzpusējas, kas nozīmē, ka tās reģistrētas pret vairāk nekā vienu iesaistīto valsti vienlaicīgi, un attiecīgi nozīmē arī to, ka krimināltiesiskās sadarbības lūgumi tikuši nosūtīti vairākām valstīm. Latvijas pārstāvniecības reģistrētajās lietās izplatītākie noziedzīga nodarījuma veidi atspoguļo valstī noteiktās prioritātes – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, krāpšana, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, noziedzīgi nodarījumi, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, narkotiku kontrabanda, dokumentu viltošana.
Turpinot izmantot Eirojusta sniegto atbalstu un pieejamos starptautiskās sadarbības rīkus, kas palīdz dalībvalstīm koordinēt vairākās valstīs veiktās paralēlās/saistītās izmeklēšanas, savlaicīgi apmainīties ar informāciju un vienoties par kopīgo turpmāko izmeklēšanas stratēģiju, Latvijas pārstāvniecība 2024. gadā organizējusi un atbalstījusi kopumā 48 koordinācijas sanāksmes, no kurām 18 organizētas pēc Latvijas iniciatīvas, bet 30 pēc citu valstu iniciatīvas.
Latvijas nacionālais pārstāvis Eirojustā 2024. gadā bijis iesaistīts 26 apvienotās izmeklēšanas grupās, kuru dalībvalsts ir arī Latvija.
2025. gada 24. februārī ir pagājuši trīs gadi kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Latvijas Republikas prokuratūra pauž savu pilnīgu atbalstu Ukrainai un apliecina apņēmību turpināt sadarbību ar Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm, apvienotās izmeklēšanas grupas (AIG) valstu prokuratūrām un Starptautisko Krimināltiesu, lai atbalstītu un veicinātu Ukrainas un Starptautiskās Krimināltiesas spējas izmeklēt galvenos starptautiskos noziegumus (core international crimes).
Turpināta jau iesāktā sadarbība ar Starptautiskās Krimināltiesas izmeklētājiem, sniedzot viņiem atbalstu un organizējot liecinieku pratināšanu Latvijā. Kriminālprocesa ietvaros tiek turpināta liecinieku un cietušo personu, kas ieradušies Latvijā no Ukrainas un bijuši tiešie notikumu aculiecinieki, apzināšana un pratināšana, kā arī viņu rīcībā esošo video un foto izņemšana, lai pēc iespējas ātrāk tiktu iegūti un procesuāli nostiprināti pierādījumi par Ukrainā pastrādātiem noziegumiem pret cilvēci, mieru un kara noziegumiem. Izveidotā Būtisko starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze uz doto brīdi jau uzkrājusi vairāk nekā 3000 failu ar iespējamiem pierādījumiem, ko iesūtījušas valstis.
Pastāvīgi misijā Ukrainā uzturas Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore. 2024. gada 13. augustā Ministru kabinets uz vēl vienu gadu pagarināja prokurores dalību Eiropas Savienības Padomdevēja misijā (EUAM) civilā drošības sektora reformām Ukrainā. Misijā prokurore devās 2022. gada 1. oktobrī.
Ieva Šomina
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību
nodaļas vadītāja
Tālrunis: 67044586
e-pasts: Ieva.Somina@lrp.gov.lv
