Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Saeima 2025. gada 8. maijā Augstākās tiesas senatora amatā apstiprināja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Māri Leju. Sveicam kolēģi un vēlam panākumus jaunajos profesionālajos izaicinājumos!
Saeimas lēmums stāsies spēkā 10. jūnijā. Virsprokurors pieteicās konkursā uz senatora amatu Senāta Krimināllietu departamentā un senatoru kopsapulce aprīlī lēma viņa kandidatūru virzīt tālākai apstiprināšanai senatora amatam. Kandidējot uz senatora amatu, motivācijas vēstulē Māris Leja norādīja, ka iespēju strādāt senatora amatā uzskata par loģisku un nozīmīgu savas profesionālās karjeras turpinājumu.
Māris Leja prokurora amatā strādā gandrīz 25 gadus. Kopš 2000. gada viņš strādā Ģenerālprokuratūrā, pēdējos piecus gadus veic virsprokurora pienākumus. Par savu darbu saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi par godprātīgu un priekšzīmīgu pienākumu izpildi, nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, nozīmīgiem zinātniskajiem sasniegumiem un tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zināšanu un profesionalitātes veicināšanu, Ministru prezidenta Atzinības raksts par ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā valstī.
Viņa uzraudzībā bijušas daudzas sarežģītas un apjomīgas krimināllietas, kas guvušas arī plašu sabiedrības un mediju uzmanību, piemēram, tā dēvētā “Latvenergo” krimināllieta, “Daimler” krimināllieta, “Latvijas dzelzceļa” krimināllieta. Virsprokurors veiksmīgi spēj risināt sarežģītus juridiskos jautājumus un izstrādāt pārdomātas juridiskās tēzes tiesību normu piemērošanas jautājumos.
Pēdējos desmit gadus virsprokurors vadījis mācības izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem un advokātiem par krimināltiesību materiālajiem un procesuālajiem jautājumiem.
Māris Leja ir arī autors vairāk nekā 50 zinātniskām publikācijām par krimināltiesību jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot Krimināllikuma Vispārīgās daļas problemātikai un kriminālprocesa jautājumiem. Izdotas arī divas monogrāfijas – “Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve, cēloņsakarība, vaina, krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā” un “Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās”.
