Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Prokuroru Reini Brūveri turpināt darbu prokurora amatā motivē apziņa, ka ar savu darbu var dot reālu ieguldījumu sabiedrībai. Intervijā viņš stāsta par to, kas ir palīdzējis profesionāli attīstīties un gūt panākumus, dalās savā redzējumā par profesijas nākotni un izaicinājumiem, kā arī sniedz vērtīgus padomus topošiem prokuroriem.
Kas Jūs iedvesmoja kļūt par prokuroru? Kāds bija Jūsu ceļš uz šo profesiju?
Jurista profesiju izvēlējos lielā mērā ģimenes ietekmē, jo mana mamma bija tiesnese, un jau no mazotnes redzēju, cik svarīga ir tiesiskuma ievērošana. Savukārt interese par prokuratūru radās, klausoties vectēva stāstus par notikumiem šajā jomā. Vectēvs visu savu profesionālo mūžu bija saistīts ar prokuratūru – gan kā prokurors, gan kā struktūrvienības virsprokurors. Esmu pateicīgs savai ģimenei par šo virzību, nevienu dienu neesmu nožēlojis savu izvēli.
Kas Jums visvairāk palīdzējis attīstīties profesionāli?
Visvairāk mani attīstījis pats prokurora darbs, proti, tas neļauj ieslīgt rutīnā. Prokurora darbs pats par sevi ir ļoti dinamisks un prasa nemitīgu attīstību. Katrs gadījums ir atšķirīgs un prasa spēju domāt kritiski, ātri pielāgoties un pieņemt pareizāko lēmumu konkrētajos apstākļos. Protams, arī apkārtējā vide – gan ikdienas izaicinājumi, gan kolēģu atbalsts. Pieredze, ko esmu guvis toreizējā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā un Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā, ir devusi man gan plašāku skatījumu, gan profesionālo pārliecību. Ceru, ka šī pieredze un zināšanas noderēs arī turpinot darbu Rīgas tiesu apgabala prokuratūrā. Vienmēr esmu bijis pateicīgs par iespēju strādāt ar pieredzējušākiem un zinošākiem kolēģiem par mani, ļoti novērtēju amatā augstāku prokuroru ieguldījumu manā profesionālajā attīstībā.
Kādi ir profesionālie mērķi, ko Jūs vēlaties sasniegt?
Cenšos virzīties soli pa solim. Neesmu sevi apgrūtinājis ar pārāk ambicioziem mērķiem, tas palīdz saglabāt skaidru prātu un fokusēties uz katrā atsevišķā lietā sasniedzamo rezultātu. Galvenais mērķis ir katru dienu kļūt nedaudz labākam savā ikdienas darbā, nekā biju vakar.
Kura bija pirmā nozīmīgā lieta, ar kuru strādājāt?
Cenšos būt piesardzīgs ar lietu dalījumu nozīmīgās un nenozīmīgas, jo aiz katras lietas stāv cilvēki, un katram viņa lieta ir vissvarīgākā. Līdz ar to cenšos pret visām lietām izturēties vienlīdz atbildīgi. Tomēr atminos savu pirmo lietu, kurā uzturēju valsts apsūdzību, trešajā dienā pēc prokurora zvēresta došanas - par degvīna pudeles zādzību. Atminos, ka iepriekšējā naktī pirms šīs tiesas sēdes, domājot par šo lietu, gaidāmo tiesas sēdi un tās iznākumu, nevarēju aizmigt. No šodienas skatpunkta raugoties, kad ir tiesai nodotas un izskatītas lietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kurās kaitējums valsts budžetam mērāms simtos tūkstošu, tas šķiet nedaudz amizanti, bet toreiz, konkrētajos apstākļos, tā šķita ļoti nozīmīga lieta.
Ar kuriem sasniegumiem savā karjerā Jūs lepojaties visvairāk? Kas, Jūsuprāt, bija panākumu pamatā?
Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies ar zinošiem un erudītiem kolēģiem, kuri neliedza savu padomu un bija man blakus toreizējā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, uzsākot prokurora darbu, tāpat Nodokļu un muitas lietu prokuratūrā un, protams, tagad daudz mācos no Rīgas tiesu apgabala prokuratūras kolēģiem. Īpašu gandarījumu sniedz lietas, kurās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas izdevies atgūt ievērojamus līdzekļus valsts budžetā. Tas ir tiešs rezultāts, kas vēlāk atspoguļojas sabiedrības labā.
Panākumu pamatā, manuprāt, ir neatlaidība, rūpība un nemitīga mācīšanās. Tomēr pāri visam - komandas darbs, tostarp ar izmeklēšanas iestādēm. Lepojos ar vairākām lietām, kurās, sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, ir izdevies valsts budžetam atgūt ievērojamus līdzekļus – gan kompensāciju, gan naudas sodu veidā, gan arī Kriminālprocesa 59. nodaļas kārtībā (procesos par noziedzīgi iegūtu mantu) konfiscētajot naudas līdzekļus (kopējai summai jau pārsniedzot 1 000 000 eiro slieksni). Šādi rezultāti dod papildu motivāciju.
Kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi Jūsu karjerā?
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darbs ar apsūdzētajiem, kuri nav vērsti uz sadarbību. Šādās lietās tiesas process var būt emocionāli smags, un tas prasa lielu iekšējo disciplīnu un psiholoģisku noturību. Tomēr tieši šādas lietas padara šo darbu vēl interesantāku.
Kurš bijis visgrūtākais lēmums, ko esat pieņēmis kā prokurors?
Grūtākie lēmumi ir tie, kuros jāsabalansē juridiskā loģika ar cilvēciskajiem apsvērumiem – vai pierādījumu apjoms ir pietiekams, vai ir pamats kriminālvajāšanai. Šādos gadījumos svarīga ir gan profesionālā pieredze, gan iekšējā pārliecība. Šādos brīžos jābūt ļoti godīgam pret sevi un jāsaprot, ka katram vārdam apsūdzībā ir sekas – gan juridiskas, gan cilvēciskas.
Prokurora darbs nereti ir mentāli grūts. Kā Jūs tiekat galā ar stresu un emocionālu slodzi?
Stress šajā darbā ir neizbēgams, tāpēc svarīgi atrast savus līdzsvara punktus. Man palīdz sports, atpūta brīvā dabā un, protams, arī ģimene, kas sniedz lielu atbalstu ikdienā. Šīs lietas man palīdz uzlādēties un saglabāt emocionālo līdzsvaru.
Varbūt ir bijuši gadījumi, kad personīgi jūtat līdzjūtību pret lietas dalībniekiem, kāds ir padoms, kā saglabāt taisnīgumu un objektivitāti šādos gadījumos?
Ne vienmēr tiesisks tiesas spriedums šķiet taisnīgs no cilvēciskā viedokļa, tomēr prokurora uzdevums ir panākt, lai spriedums balstītos likumā, faktos un godprātīgā pārliecībā. Man palīdz profesionālā ētika un apziņa, ka patiesu taisnīgumu var nodrošināt tikai objektīva, līdzsvarota attieksme. Empātija ir svarīga, taču tā nedrīkst aizēnot skaidru vērtējumu – fakti ir pamats, uz kura jābalstās katrā lietā. Godīgums pret visām procesa pusēm, manuprāt, ir neatņemama prokurora darba sastāvdaļa.
Vai ir nācies saskarties ar draudiem vai spiedienu saistībā ar izskatāmajām krimināllietām? Ja jā, kā to risinājāt?
Savā līdzšinējā pieredzē esmu saskāries ar dažādām situācijām – no destruktīvas uzvedības no apsūdzēto puses līdz gadījumiem, kad vēl pirms tiesas sēdes sākuma apsūdzētie sāk "kārtot lietas" savā starpā, un nepieciešama prokurora aktīva iesaiste. Ir bijušas situācijas, kur jūtama neapmierinātība vai pat agresija, taču ne tieši verbāli draudi. Šādos gadījumos cenšos saglabāt profesionālu distanci, neuztvert notiekošo personiski. Manuprāt, dažreiz šīs atkāpes no normas palīdz neieslīgt rutīnā un padara darbu vēl dinamiskāku un interesantāku. Šādi brīži vienkārši atgādina, ka šis darbs prasa iekšēju stabilitāti un noturību.
Kas Jūs motivē turpināt strādāt prokurora amatā?
Apziņa, ka varu būt noderīgs un ar savu darbu varu dot reālu ieguldījumu sabiedrībai.
Cik liela loma ir komandas darbam?
Manuprāt, komandas darbs prokuratūrā ir izšķiroši svarīgs. Lai sasniegtu profesionālos mērķus, visam jādarbojas kā Šveices pulkstenim – sākot ar prokuratūras darbiniekiem un beidzot ar ģenerālprokuroru. Svarīga ir savstarpēja uzticēšanās, cieņa un precīza komunikācija. Tikai tad iespējams nodrošināt stabilu, kvalitatīvu un uz rezultātu orientētu darbu.
Kādu padomu Jūs dotu jaunajiem juristiem, kas vēlas kļūt par prokuroriem? Kādas prasmes ir svarīgas?
Ja apsverat kļūt par prokuroru – dariet to. Neļaujiet šaubām sevi atturēt. Šis darbs ir vienlaikus sarežģīts, atbildīgs un ārkārtīgi interesants. Tā ir iespēja ne tikai piemērot likumu, bet arī ielūkoties sabiedrības “aizkulisēs” – tajā daļā, kuru citi redz vien virsrakstos vai detektīvromānos. Protams, svarīgas ir juridiskās zināšanas, bet vēl svarīgāk ir saglabāt cilvēcību. Jāprot runāt ar jebkuru – arī ar tiem, kuri tevi labāk redz ejam nekā nākam. Jābūt emocionāli noturīgam, precīzam, gatavam mācīties ik dienu un pieņemt lēmumus arī neērtās situācijās. Ja ir vēlme šo darbu darīt godprātīgi, prokuratūra sniegs gan izaicinājumus, gan iespēju profesionāli piepildīties.
Kādas īpašības, Jūsuprāt, ir būtiskas izcilam prokuroram?
Objektivitāte, profesionalitāte, neatlaidība, spēja nemitīgi pilnveidoties, spēja uzņemties atbildību arī par kļūdām, kā arī spēja lietās ieraudzīt “lielo bildi”.
Kā Jūs redzat prokuratūras attīstību nākotnē? Kādi izaicinājumi sagaida nākamās paaudzes prokurorus?
Uzskatu, ka Latvijai ir unikāla iespēja būt soli priekšā daudzām citām valstīm. Mūsu nelielais izmērs nav trūkums, tieši pretēji, tas ļauj mums ātrāk pieņemt stratēģiskus lēmumus, elastīgāk pielāgoties un radoši attīstīt tiesiskumu. Ja spēsim gudri izmantot digitālos risinājumus un tehnoloģiju potenciālu, varam izveidot modernu, caurspīdīgu un sabiedrībai pieejamu tiesu sistēmu, kas kalpos par paraugu arī citām valstīm. Prokuratūrai būs jāspēj pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei - gan tehnoloģiju attīstības, gan sabiedrības gaidu kontekstā. Jaunajiem prokuroriem būs jāprot izmantot datu analītiku, jāspēj strādāt dinamiskā vidē, nezaudējot kvalitāti, atbildību un tiesiskuma izjūtu. Taču viens no lielākajiem izaicinājumiem būs sabiedrības uzticības saglabāšana tiesu varai. Šobrīd pasaule piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un arī tiesu vara nav izņēmums. Tieši tāpēc prokuratūras nākotnes uzdevums būs kļūt par stabilitātes un taisnīguma balstu šajos nenoteiktajos apstākļos.
Fakti:
Prokurora amatā nostrādātie gadi: 5 gadi un 9 mēneši;
Izskatīto lietu skaits: veiksmīgi izdevies pabeigt pirmstiesas procesu 85 krimināllietās, tostarp vairāk kā 50 krimināllietas nosūtot izskatīšanai tiesai;
Pirmā tiesas prāva kā prokuroram: trešajā dienā pēc prokurora zvēresta nodošanas – lieta par degvīna pudeles zādzību;
Ar notiesājošu spriedumu pabeigtās lietas: uz intervijas dienu, krimināllietās, kurās uzturēta valsts apsūdzība tiesā, nav attaisnotu personu;
Iegūtā izglītība: profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte;
Apbalvojumi: vēl priekšā;
Hobiji: basketbols, veikbords;
Dzīves moto: “Līdzīgi kā basketbola laukumā – ne vienmēr uzvar stiprākais, bet tas, kurš nekad nepadodas.”
