Par sevi prokurore saka: “Ikdienā vienmēr cenšos saglabāt pozitīvu garastāvokli un nepakļauties ārējām negatīvām ietekmēm. Esmu atvēra un komunikabla. Spēju uzņemties atbildību un ar lielu pienākuma un atbildības sajūtu izturos pret man uzticētajiem uzdevumiem.”
Kad Aija uzsāka studijas augstskolā, īsti neapzinājās juridiskās izglītības sniegtās iespējas, kas paver karjeras ceļu ļoti dažādās profesijās šajā nozarē. “Toreiz uz jautājumu par savu nākotnes profesiju, mazliet jokojot, mēdzu atbildēt, ka būšu prokurors, tā īsti neapzinoties un neapjaušot šīs profesijas specifiku un nozīmīgumu,” stāsta Aija, “protams, visai loģiski un likumsakarīgi, ka uzreiz pēc augstskolas par prokurori nekļuvu. Bija jāiegūst gan dzīves, gan profesionālais rūdījums daudzu gadu garumā, un jau tāda patiesi apzināta vēlme kļūt par prokurori radās, dienējot Valsts policijā.”
A. Bondarenko desmit gadus strādāja kā izmeklētāja, un tas sapni par prokurora profesiju tikai stiprināja: “Ikdienā, sadarbojoties ar prokuroriem, sāku izprast gan prokuratūras kā institūcijas nozīmīgumu, gan prokurora darba specifiku. Esmu pateicīga Valsts policijai un maniem bijušajam kolēģiem, kuri dalījās ar savām profesionālajām zināšanām un pieredzi, tās man noder arī šajā amatā. Dienests Valsts policijā ir norūdījis raksturu un iemācījis neatlaidību, uzņēmību, izturību un pacietību.”
“Tāpat šobrīd varu teikt paldies saviem esošajiem kolēģiem prokuratūrā, kuri īstajā brīdī mani iedrošināja un lika man noticēt savām spējām un sekot savam sapnim – kļūt par prokurori,” saka Aija.
Aija uzskata, ka prokurora profesijas lielākie izaicinājumi ir ikdienā nemitīgi spēt pilnveidot profesionālās zināšanas, būt neatkarīgam savos lēmumos un rīcībā, ar savu darbu aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, panākt, lai personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Par laiku ārpus darba A. Bondarenko saka: “Savu brīvo laiku pavadu ģimenes lokā. Cenšamies atrast nodarbes, kuras varam darīt visa ģimene kopā. Gada siltāko mēnešu vakaros rīkojam izbraucienus ar velosipēdiem vai dodamies garākās pastaigās. Šādi izbraucieni un pastaigas uzlabo emocionālo un fizisko pašsajūtu pēc garas darba dienas.”
Savukārt gada aukstākajos mēnešos Aija iecienījusi ziemas peldes: “Manuprāt, ziemas peldes rūda ne tikai ķermeni, bet arī prātu, tās māca kontrolēt un labāk pārvaldīt emocijas. Šīs prasmes man noder ne tikai ūdenī, bet arī ikdienas dzīvē,” teic Aija.