Jauns KPL efektīvākam kriminālprocesam
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzsvēra: “KPL ir jākļūst par pamatu mūsdienīgai un uz rezultātu vērstai krimināltiesību sistēmai. Mūsu mērķis ir vienkāršāki procesi, mazāks administratīvais slogs un ātrāks taisnīgums cilvēkiem.”
Savukārt ģenerālprokurors akcentēja nepieciešamību pilnveidot kriminālprocesa regulējumu, lai nodrošinātu efektīvāku prokuroru resursu izmantošanu. Kā iespējamie risinājumi tika minēta iespēja paplašināt to lietu loku, kurās var piemērot prokurora priekšrakstu par sodu, samazināt prokuroru iesaisti mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas uzraudzībā, kā arī stiprināt prokuroru pilnvaras. “Prokuroru resursi ir jākoncentrē tur, kur tie rada vislielāko pievienoto vērtību,” uzsvēra ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Puses vienojās šos priekšlikumus izvērtēt jaunā KPL izstrādes gaitā.
Tieslietu sistēma kā ekonomikas virzītājspēks
Tikšanās laikā abas iesaistītās puses vienojās stiprināt tieslietu sistēmas ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, meklējot risinājumus, kā veicināt investīciju piesaisti un uzņēmējdarbības attīstību.
Šim mērķim plānots organizēt diskusiju ar uzņēmēju un tieslietu nozares pārstāvjiem, lai kopīgi izstrādātu priekšlikumus tiesiskās vides pilnveidošanai un investīciju klimata uzlabošanai.
Izvērtēs regulējumu “balto hakeru” iesaistei valsts drošības stiprināšanā
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī nepieciešamība izvērtēt tiesisko regulējumu attiecībā uz augsti kvalificētu informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības un citu jomu ekspertu jeb tā dēvēto “balto hakeru” iesaisti valsts institūciju darbā.
Izvērtējuma mērķis ir mazināt iespējamās neskaidrības par sadarbības modeli un nodrošināt vienotu izpratni par to, kā šādu ekspertu iesaiste īstenojama tiesiski, koordinēti un kompetento iestāžu vadībā.