Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Atklājot Studentu dienu, ģenerālprokurors Armīns Meisters uzsvēra, ka digitālā vide ikvienam ļauj ne tikai patērēt, bet arī radīt un plaši izplatīt informāciju, tādēļ īpaši nozīmīgs kļuvis jautājums, kur beidzas vārda brīvība un sākas naida runa. “Vārda brīvība ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība. Tā nozīmē arī tiesības kritizēt, nepiekrist, apšaubīt un paust viedokli, kas kādam citam var šķist neērts vai pat aizskarošs. Taču vārda brīvība nenozīmē, ka viss, ko var pateikt, automātiski ir pieļaujams. Ir brīdis, kad vārdi vairs nav tikai viedoklis, bet kļūst par naida kurināšanu, diskrimināciju, draudiem un apzinātu uzbrukumu cilvēkam vai cilvēku grupai. Tieši šīs robežas noteikšana ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem un lielākajiem izaicinājumiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē,” norādīja ģenerālprokurors.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors Aldis Lasmanis skaidroja juridisko atšķirību starp naida runu un naida noziegumu. Naida noziegums ir noziedzīgs nodarījums, kura izdarīšanu motivējuši aizspriedumi vai naids, savukārt naida runa ir komunikācija, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu pret noteiktu sabiedrības grupu. Vienlaikus ne katrs ass vai aizskarošs izteikums ir naida runa – jāvērtē tā saturs, konteksts, personas nolūks, auditorija, izplatība un iespējamās sekas. Par personas nolūku var liecināt arī iepriekš publicētais saturs un izteikumu sasaistīšana ar sabiedrībā vai vēsturē nozīmīgiem notikumiem. Šādu gadījumu vērtēšanu īpaši sarežģī digitālā vide, kur arī nepazīstamas personas ieraksts var sasniegt plašu auditoriju un radīt būtiskas sekas.
Naidīgas attieksmes veidošanos no sociālā un psiholoģiskā skatpunkta aplūkoja kriminoloģijas eksperte Rūta Treija. Viņa uzsvēra, ka nepiekrišana pati par sevi nav naids un demokrātiskā sabiedrībā jāspēj uzklausīt arī pretējus viedokļus. To pilnīga izslēgšana no diskusijas var pastiprināt atsvešināšanos un veicināt radikalizāciju. Naidīgas attieksmes veidošanos sekmē cilvēku dalīšana grupās “mēs” un “viņi”, vispārinājumi un stereotipi, kuru dēļ citas grupas pārstāvji vairs netiek uztverti kā līdzvērtīgi cilvēki. Šos procesus iespējams mazināt ar izglītošanu, savstarpēju saskarsmi un cieņpilnu dialogu.
Valodniecības skatījumu uz naida runu sniedza Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente Dr. philol. Inta Urbanoviča. Viņa skaidroja, ka teksts jāvērtē kopumā, ņemot vērā tā tapšanas apstākļus, autoru un adresātu, izmantoto valodas stilu, teksta uzbūvi, vārdu nozīmes un emocionālo nokrāsu. Vēstījuma nozīmi var veidot ne tikai vārdi, bet arī tiem pievienotie attēli un simboli, tādēļ šķietami neitrāls izteikums kopā ar vizuālu materiālu var kļūt nievājošs vai radīt priekšstatu, ka noteiktas sabiedrības grupas pārstāvji ir mazāk vērtīgi. Vienlaikus lingvistiskā analīze pati par sevi nevar sniegt nepārprotamu atbildi par autora nodomu vai izteikuma juridisko kvalifikāciju – tā nosakāma, valodas analīzi vērtējot kopā ar izteikuma kontekstu, faktiskajiem apstākļiem un citiem pierādījumiem.
Studentu dienas “#BEZ NAIDA – Domā atbildīgi. Runā brīvi” mērķis bija veicināt studentu izpratni par vārda brīvības robežām, naida runas un naida noziegumu sekām, kā arī ikviena atbildību par publiskajā telpā pausto.
Diskusiju iespējams noskatīties ierakstā:
Kristīne Paegle
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67044493
E-pasts: Kristine.Paegle@lrp.gov.lv
