Latvijas Republikas prokuratūra
Teksta izmērs
Kontrasts
Teksta izmērs
Kontrasts
Ģenerālprokurors Armīns Meisters norādīja, ka naidīgas izpausmes publiskajā telpā ir kļuvušas par jaunu realitāti, ar kuru tiesu varas un citu institūciju amatpersonas saskaras ikdienā. Tomēr tas nenozīmē, ka šāda komunikācija būtu jāpieņem kā norma.
“Nav pieņemami, ka Valsts prezidents tiek lamāts necenzētiem vārdiem, bet amatpersonas, kuras strādā sabiedrības interesēs, tiek nozākātas un tiek apšaubīts viņu godaprāts un kompetence. Tā nedrīkst kļūt par normu,” uzsvēra Armīns Meisters.
Prokuratūra šādu realitāti nepieņems un ar tiesiskiem līdzekļiem izmantos visas iespējas, lai vārda brīvība netiku izmantota ļaunprātīgi, bet gan kā demokrātijas pamatvērtība paužot objektīvi pamatotā kritikā argumentētus viedokļus.
Vārda brīvība ir viena no demokrātijas pamatvērtībām un ietver arī tiesības kritizēt valsts īstenoto politiku un amatpersonu pieņemtos lēmumus. Vienlaikus tā nedrīkst tikt izmantota ļaunprātīgi, lai personiski pazemotu amatpersonu vai ar mērķtiecīgu publisko spiedienu ietekmētu tās profesionālo darbību. Ilgstoši uzbrukumi var skart ne tikai amatpersonas emocionālo stāvokli, bet arī spēju neatkarīgi un profesionāli pildīt pienākumus.
“Var nepiekrist lēmumam, var nepatikt kāda valsts politika vai rīcība, bet abās pusēs jābūt cieņpilnai komunikācijai. Tikai šādā komunikācijā var dzimt patiesība,” sacīja ģenerālprokurors.
Viņš atgādināja, ka arī prokurors pirmām kārtām ir cilvēks un katra cilvēka izturībai ir robežas. Ja publiskais spiediens kļūst tik intensīvs, ka var ietekmēt amatpersonas objektivitāti un pienākumu izpildi, tas apdraud ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī sabiedrības un demokrātijas pamatus.
Šo problēmu īpaši pastiprina sociālie tīkli, kuros emocionāls un agresīvs saturs var ātri sasniegt plašu auditoriju. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece Dr. philol. Līga Romāne-Kalniņa norādīja, ka sociālo tīklu algoritmi veicina šāda satura izplatību, savukārt atkārtoti vēstījumi, noteiktu “birku” piešķiršana personām un no konteksta izrauta informācija var pakāpeniski mainīt sabiedrības attieksmi. Digitālajā vidē paustais var radīt reālas sekas – privātas informācijas publiskošana, atkārtoti uzbrukumi un šķietami nevainīgu vēstījumu sistemātiska izplatīšana var tikt izmantota, lai cilvēku iebiedētu, apklusinātu vai mazinātu sabiedrības uzticēšanos viņam un viņa pārstāvētajai institūcijai.
Tomēr digitālās vides skarbums pats par sevi nenozīmē, ka ikviens ass, aizskarošs vai netaisnīgs izteikums būtu uzskatāms par tiesību pārkāpumu. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš uzsvēra nepieciešamību nošķirt kritiku par amatpersonas profesionālo rīcību no draudiem, vajāšanas, neslavas celšanas un mēģinājumiem prettiesiski ietekmēt lietas iznākumu. Kritika ir nepieciešama tiesu sistēmas attīstībai un atsevišķos gadījumos var būt ļoti asa, taču, pārkāpjot likumā noteiktās robežas, jāseko savlaicīgai un efektīvai tiesībaizsardzības iestāžu reakcijai.
Vienlaikus amatpersonai ar mērķtiecīgiem uzbrukumiem nebūtu jācīnās vienai. Tiesnesim vai prokuroram pašam iesaistoties publiskā strīdā vai vēršoties pret uzbrukuma veicēju, var tikt apšaubīta viņa objektivitāte. Tādēļ nepieciešami skaidri rīcības mehānismi, kas ļautu institūcijai savlaicīgi iesaistīties, sniegt sabiedrībai faktos balstītu skaidrojumu, atspēkot nepatiesu informāciju un aizsargāt savu amatpersonu.
Arī žurnālists un komentētājs Pauls Raudseps norādīja, ka institūcijām nav lietderīgi iesaistīties strīdā ar katru anonīmu sociālo tīklu lietotāju. Daudz nozīmīgāk ir pašām aktīvi skaidrot savu darbu, pieņemto lēmumu pamatojumu un sabiedrībai būtiskos faktus. Savukārt gadījumos, kad vēršanās pret amatpersonu kļūst mērķtiecīga, atkārtota un agresīva, jāizmanto tiesiskie līdzekļi tās pārtraukšanai.
Uz konkrētiem tiesiskajiem risinājumiem diskusijā vērsa uzmanību Valsts policijas pārstāvji. Kopš 2026. gada 20. jūnija Administratīvās atbildības likums paredz, ka elektronisko sakaru komersantam pēc tās amatpersonas pieprasījuma, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, jāizsniedz tā rīcībā esošie dati, kas nepieciešami pie administratīvās atbildības saucamās personas identificēšanai. Tas dod papildu iespējas noskaidrot iespējamo pārkāpēju arī tad, ja iespējamais pārkāpums elektroniskajā vidē izdarīts anonīmi. Tāpat likumā ir paredzēta atbildība par agresīvu uzvedību, kas vērsta pret personu.
Diskusijā izskanēja kopīgs secinājums, ka tiesu varas pārstāvju aizsardzībai nepieciešama gan konsekventa tiesību normu piemērošana, gan savlaicīga un skaidra institūciju rīcība. Amatpersonai jāspēj neatkarīgi un profesionāli pildīt savus pienākumus, zinot, ka mērķtiecīgu uzbrukumu gadījumā viņa netiks atstāta viena.
Diskusiju vadīja Ivars Svilāns, un tajā piedalījās ģenerālprokurors Armīns Meisters, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece Dr. philol. Līga Romāne-Kalniņa, kā arī žurnālists un komentētājs Pauls Raudseps.
Diskusiju iespējams noskatīties ierakstā:
Kristīne Paegle
Latvijas Republikas prokuratūras
Administratīvā direktora dienesta
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67044493
E-pasts: Kristine.Paegle@lrp.gov.lv
