Latvijas Republikas prokuratūra

Informācija par aktualitātēm

Publicēts 10/09/2026

Drukāt

Ģenerālprokuratūras pārstāvji piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izlūkošanas uzraudzības institūciju sanāksmē Helsinkos

2026. gada 7. un 8. septembrī Helsinkos, Somijā, norisinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izlūkošanas uzraudzības institūciju sanāksme (Nordiskt Nordic+ Meeting), kurā Latviju pārstāvēja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis un prokurors Mārtiņš Jansons. Sanāksmē piedalījās arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, pārstāvot Saeimu kā parlamentārās uzraudzības īstenotāju. 

Sanāksmi organizēja Somijas parlamenta Izlūkošanas uzraudzības komisija sadarbībā ar Somijas Izlūkošanas ombuda biroju, lai veicinātu pieredzes apmaiņu par izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību uzraudzību, tās tiesiskajiem mehānismiem un aktuālajiem izaicinājumiem. 

Pasākumā piedalījās Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Ukrainas pārstāvji – parlamentārās un neatkarīgās uzraudzības institūciju vadītāji, izlūkošanas un drošības dienestu direktori, kā arī prokuratūru pārstāvji. Diskusijās tika aplūkota parlamentārā un neatkarīgā ārējā uzraudzība, izlūkošanas dienestu iekšējā likumības kontrole un aktuālā drošības situācija, īpaši uzsverot efektīvas un demokrātiskas izlūkošanas darbību uzraudzības nozīmi.

Prokurors Mārtiņš Jansons sanāksmē uzstājās ar prezentāciju “Topical Intelligence Oversight Issues in Latvia – Perspective of the Prosecutor General’s Office of the Republic of Latvia” (“Aktuālie izlūkošanas uzraudzības jautājumi Latvijā – Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras skatījums”), iepazīstinot ārvalstu kolēģus ar Latvijas pieeju izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību likumības uzraudzībai. 

Prezentācijā prokurors pievērsās arī praktiskiem uzraudzības izaicinājumiem – kad izlūkošanas informācijai būtu jākļūst par pamatu kriminālprocesam, kā līdzsvarot kriminālvajāšanas intereses ar informācijas avotu un izlūkošanas spēju aizsardzību, kā arī to, kā nodrošināt efektīvu uzraudzību, neiejaucoties operatīvajos lēmumos. Tāpat tika raksturota Latvijas aktuālā drošības vide, tostarp sabotāžas riski, kritiskās infrastruktūras un publisku vietu apdraudējumi, militāro objektu un NATO klātbūtnes izlūkošana, spiegošana un citi pret nacionālo drošību vērsti apdraudējumi. 

Sanāksme Latvijas pārstāvjiem sniedza iespēju iepazīties ar dažādu valstu izlūkošanas uzraudzības modeļiem un apmainīties ar pieredzi par kopīgiem izaicinājumiem pašreizējā Eiropas drošības situācijā. Šāda sadarbība veicina efektīvu un neatkarīgu uzraudzību, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp valsts drošības interesēm un personu pamattiesību aizsardzību.

Atpakaļ